Предыдущая публикация
Pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju bezgalīgajā tango pagaisis jautājums, pret ko tās patiesībā vērstas.
Ko sankciju autori patiesībā ir vēlējušies sodīt, savā kanālā Telegram vaicāja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Dmitrijs Medvedevs.Vai sankcijas vērstas pret prezidentu, valsts politisko un militāro vadību? Nē. Tas ir skaidrs. To atzīst arī paši sankciju autori. Nevienam no mums nav īpašumu ārzemēs, kontu un vērā ņemamu interešu aiz robežām. Mēs nebraukājam turp atpūsties un strādāt.
Dmitrijs Medvedevs: Krievija nepiegādās produktus, nodarot sev kaitējumuPret lielo biznesu Krievijā? Jā, protams, viņi cietuši summu ziņā vērā ņemamus zaudējumus. Viņi zaudējuši īpašumus ārzemēs. Tomēr atzīsim godīgi – viņiem visas tās konfiskācijas nebūt nav liktenīgas. Viņi izdzīvos. Viņiem daudz kas palicis Krievijā. Tā pietiks gan viņiem pašiem, gan viņu bērniem un mazbērniem.Pret ko tad tas viss patiesībā ir vērsts?Pats no sevis uzprasās riebīgs slēdziens – sankcijas vērstas tieši pret Krievijas tautu. Lai ko tur murminātu amerikāņu un eiropiešu vectētiņi un vecmāmiņas, ka, sak, mēs sodām jūsu priekšniekus, bet jūs, vienkāršos pilsoņus, mīlam – tie ir tīrākie meli. Kāds mērķis ir Krievijas Centrālās bankas aktīvu un citu valsts aktīvu arestam? Itin vienkāršs. Nodarīt ļaunu ekonomikai, sāpīgi satriekt rubli, palielināt inflāciju un audzēt cenas veikalos, tātad – likt kristies vienkāršo cilvēku dzives līmenim. Embargo naftas un gāzes importam no Krievijas? Tas pats: samazināt budžeta ieņēmumus un piespiest valsti atteikties no sociālajām saistībām, ieskaitot ieņēmumu inteksāciju. Sāpīgi ievainot nodokļu maksātāju pilsētā un ciemā. Pret ko vērsts aizliegums mūsu lidmašīnu lidojumiem, braucieniem uz daudzām valstīm, aizliegums izmantot maksājumu instrumentus? Atkal – pret vienkāršajiem pilsoņiem, lai nepatikami būtu viņiem. Ne mītiskajiem priekšniekiem vai bagātniekiem, bet gan viņiem!
Ko mums tagad gaidīt no RietumiemŠis slēdziens mulsina, tomēr diemžēl ir pareizs. Viņi mūs visus ienīst! Šo lēmumu pamatā ir naids pret Krieviju – pret krieviem, pret visiem tās iedzīvotājiem. Naids pret mūsu kultūru. Tāpēc tiek atcelts Tolstojs, Čehovs, Čaikovskis, Šostakovičs. Naids pret mūsu reliģiju. No tā izriet vēlme iznīdēt Krievijas pareizticīgo baznīcu, ieviest sankcijas pret tās patriarhu. Tā ir bijis gandrīz vienmēr. Gan Aleksandra Ņevska laikā. Gan Juku laikos. Gan 1812. gada Tēvijas karā. Un, protams, XX gadsimtā, kad PSRS pastāvīgi dzīvoja dažnedažādu sankciju spiediena apstākļos. Es pat neatgādināšu, ka 30. gadu beigās Rietumu pasaule vēlējās, lai PSRS iznīktu sadursmē ar Hitleru.Šis naids ir atbaidosšs un iracionāls. Taču tas nenozīmē, ka mums ar to jāsamierinās. Vienkārši jāizdara visi nepieciešamie secinājumi nākotnei. Jāpatur prātā, kāda ir attieksme pret mums. Un mēs nedrīkstam piedot tiem, kas mūs ienīst. Nekad.
Avots
#Ekonomika, #Ģeopolitika, #Iedzīvotāji, #Krievijā, #Pasaulē, #Politiķi, #Rietumi, #Sankcijas, #StarptautiskāsAttiecības #Krievijā
Следующая публикация
Нет комментариев